Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst
Sniegu apēst
Kā konfekti
Ledus gabalu lauskas trauslas
Slēpjas zem septītās ribas
Un tad, kad paliek auksti
Es ziemu, ziemu apēst gribu
Bet naktīs nevaru aizmigt
Kad vētras ūdeņus plosa
Tad es jūtos kā vientuļa sala
Var kā krūzīte bez osas
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst
Sniegu apēst
Kā konfekti
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst
Sniegu apēst
Kā konfekti
Caur blāvu virtuves logu
Rīta saule laužas iekšā
Kā ostā atgriežas kuģi
Tā es atgriežos tavā priekšā
Un kā reiz rakstīja dzejnieks
Tādas lielas laimes jau nav
Ir tikai mazas laimītes
Un tagad kopā mums ir katram sava
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst
Sniegu apēst
Kā konfekti
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst
Sniegu apēst
Kā konfekti
Man pieder debesu gabaliņš
Tur starp Enguri un Roju
Kuru ikvakaru rietos
Caur logu samīļoju
Un reizēm slīkstu asarās
Tās birst kā no sieka
Es vienkāršu raudu
Raudu no prieka
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst
Sniegu apēst
Kā konfekti
Kad paliek auksti
Es gribu ziemu apēst
Sniegu apēst
Kā konfekti
