Mans Ēdenes Dārzs

Es atdotu vārdus, kas mīt manā dzejā Noti pa notij es palaistu vējā Atdotu kustības, kas manā dejā Es atdotu visu dēļ tava "jā" Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Mans Ēdenes dārzs Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Mans Ēdenes dārzs Mans Ēdenes dārzs Mans Ēdenes dārzs Mans Ēdenes dārzs Es atdotu laiku un ļautu tev būt Es turētu vilni, kas krastu grib gūt Paceltu spārnos katru "varbūt" Es atdotu miegu, lai sapņi varētu kļūt Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Mans Ēdenes dārzs Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Mans Ēdenes dārzs Mans Ēdenes dārzs Mans Ēdenes dārzs Mans Ēdenes dārzs Mans Ēdenes dārzs Ieelpot tevi kā pēdējo reizi, Bet ne pēdējo reizi Sagaidīt vasaras karstāko tveici Un izdzert uzreiz(i) Dosimies tālāk par pasaules malu Tālāk par tālu, tur, kur nekā nav Stāvēs tur laiks un laikam mēs līdzi Vērosim gaismu, kas visumā stīdz Dosimies tālāk par pasaules malu Meklēsim esību, ļausim tai augt Stāvēs tur laiks un laikam tu līdzi, Jo laikam arī tu tīc Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Mans Ēdenes dārzs Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Mans Ēdenes dārzs Tu mana diena, tu mana nakts Tu mani sapņi, Mans Ēdenes dārzs