Svešinieks

Vecpilsētas ielās vakars ēnas klāj Soļus skaitīt gurdais bruģis stāj Saplūstot ar ēnām, neievērots, lieks Vientuļš pretī nāk kāds svešinieks. Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc? Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds? Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs - Vai Tu savējais vai esi svešinieks. Skatlogi kā bākas, spožas gaismas lej Krāšņu dzīvi solot pasaulei. Svešā vīra skatiens logiem garām klīst Liekas dzīvi šo viņš nepazīst. Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc? Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds? Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs - Vai Tu savējais vai esi svešinieks. Kautkas vīra sejā šķiet tik pazīstams Svešais skatiens truls un saprotams. Vientuļš dzīves steigā un starp ļaudīm lieks, Pats sev reizēm esmu svešinieks. Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc? Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds? Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs - Vai Tu savējais vai esi svešinieks. Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc? Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds? Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs - Vai Tu savējais vai esi svešinieks. Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc? Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds? Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs - Vai Tu savējais vai esi svešinieks. Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc? Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds? Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs - Vai Tu savējais vai esi svešinieks.