Labradors

No skumjām aizsala logi.

Par krusu pārvērtās vējš.

Pat karstākās pirtis un krogi

Šīs krustceles neizkausēs!

No asarām piebrieda durvis,

Nav nozīmes aizbultēt ciet

Tās neatvērtu pat burvis,

Kaut būtu iemīlējies.

Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu,

Tik pārlieku baltu un liegu,

Lai zem lavīnām meklētu viņu

Savas mīļotās sirdsapziņu!

No dusmām aizdegās zārdi

Ar sausajiem solījumiem,

Bet steigā izteiktie vārdi

Nu kļuva par karavīriem.

No naida sadrupa sienas

Ap slāpētām emocijām

Un visas parastās dienas,

Tad tapa par labākajām.

Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu,

Tik pārlieku baltu un liegu,

Lai zem lavīnām meklētu viņu

Savas mīļotās sirdsapziņu!