Saule ir nomizots apelsīns

Kad nemelo nemaz, tu bieži esi viens,

Tu bieži esi viens pret tūkstoti, kas dien,

Pret tūkstoti, kas dien pie saviem tikumiem,

Pie saviem tikumiem par vilku likumiem.

Kad netēlo nemaz, tu vienmēr esi balts,

Tu vienmēr esi balts ar spēju nesasalt,

Ar spēju nesasalt, kad tev visapkārt auksts,

Kad tev visapkārt auksts no tiem, kas sevi sauc.

Saule ir nomizots apelsīns.

Mēness ir nabaga pīrāgs,

Ja no tā, ko tu baidies nosapņot,

Tu baidies pamosties brīvāks!

Kad neslēpies nemaz, tu kļūsti caurspīdīgs,

Tu kļūsti caurspīdīgs, pret naidu izturīgs,

Pret naidu izturīgs ar rokām izstieptām,

Ar rokām izstieptām caur baiļu lavīnām.

Kad nemelo nemaz, tu bieži esi viens,

Tu bieži esi viens pret tūkstoti, kas dien,

Pret tūkstoti, kas dien pie saviem tikumiem,

Pie saviem tikumiem par vilku likumiem.

Saule ir nomizots apelsīns.

Mēness ir nabaga pīrāgs,

Ja no tā, ko tu baidies nosapņot,

Tu baidies pamosties brīvāks!