Jānis

Jau zvaigznes drīz bālē, un jauns ausīs rīts Tak dažreiz mani atmiņas rauj Tev piezvanu, prasu: "Vai atceries mani?" "Ak, Jānīt, kā, nu, protams, bet, cik tas bija sen!" Ir nakts sen jau pusē, un kaķis mans snauž Tik peles pa pagrabu skrien Tev piezvanu, prasu: "Vai atceries mani?" "Ak, Jānīt, kā, nu, protams, bet, cik tas bija sen!" Jo tikai tāds, liktens nolemts un vainīgs Tāds kuram dzīve krustu šķērsu iet Jo tikai tāds, mazliet iereibis, bet laimīgs Tev varu savu dziesmu nodziedāt Jau atmiņas bālē, un jauns ataust rīts Un ļaudis uz darbu jau steidz Tev piezvanu, prasu: "Vai atceries mani?" "Ak, Jānīt, kā, nu, protams, bet, cik tas bija sen!" Jo tikai tāds, liktens nolemts un vainīgs Tāds kuram dzīve krustu šķērsu iet Jo tikai tāds, mazliet iereibis, bet laimīgs Tev varu savu dziesmu nodziedāt Vēl asins man pulsē, vēl pulkstenis iet Tik dažreiz, kad pilnmēness spīd Tev piezvanu, prasu: "Vai atceries mani?" "Ak, Jānīt, kā, nu, protams, bet, cik tas bija sen!" Jo tikai tāds, liktens nolemts un vainīgs Tāds kuram dzīve krustu šķērsu iet Jo tikai tāds, mazliet iereibis, bet laimīgs Tev varu savu dziesmu nodziedāt Jo tikai tāds, liktens nolemts un vainīgs Tāds kuram dzīve krustu šķērsu iet Jo tikai tāds, mazliet iereibis, bet laimīgs Tev varu savu dziesmu nodziedāt Jau zvaigznes drīz bālē, un jauns ausīs rīts Tak dažreiz mani atmiņas rauj Tev piezvanu, prasu: "Vai atceries mani?" "Ak, Jānīt, kā, nu, protams, bet, cik tas bija sen!" Jo tikai tāds, liktens nolemts un vainīgs Tāds kuram dzīve krustu šķērsu iet Jo tikai tāds, mazliet iereibis, bet laimīgs Tev varu savu dziesmu nodziedāt Tev varu savu dziesmu nodziedāt