Mans reiz aizsapņojās novakars tik silts
Un es aizmigu uz vecās muižas trepēm
Redzēju, kā barons slepus naktī iet
Un padusē nes smagu zelta podu
Bet, ja kādreiz tiešām sabrūk vecā pils
Kur liksim kroņa mantu, ne jau ķešās
Un, kā senāk, barons hūti galvā liks
Pateiks: "Čau," un atkal visus atstās bešā
Barons pasmīn sevī un pie miera iet
"Tas, ko redzējāt," viņš teica, "sapņi vien"
Kur tā lāde rakta, paliks noslēpums
Mazie velniņi nekad to neteiks jums
Bet, ja kādreiz tiešām sabrūk vecā pils
Kur liksim kroņa mantu, ne jau ķešās
Un, kā senāk, barons hūti galvā liks
Pateiks: "Čau," un atkal visus atstās bešā
Bet, ja kādreiz tiešām sabrūk vecā pils
Kur liksim kroņa mantu, ne jau ķešās
Un, kā senāk, barons hūti galvā liks
Pateiks: "Čau," un atkal visus atstās bešā
Bet, ja kādreiz tiešām sabrūk vecā pils
Kur liksim kroņa mantu, ne jau ķešās
Un, kā senāk, barons hūti galvā liks
Pateiks: "Čau," un atkal visus atstās bešā
