Сумеречные цветы

Tās pakrēšļa puķes zem krūmāju ēnas Man liekas ir meitenes kautrīgas, lēnas, Kas vienatnē sapņo no pasaules tālu Par pasaku princi, savas sirds ideālu. Tās sapņo un ilgojas, gaidot ik rītu, Kad atjās pie tām tas ar lepnajo svītu Un sēdinās viņas tad kumeļā staltā, Un pilī pie sevis tās novedīs baltā. Tās pakrēšļa puķes zem krūmāju ēnas Man liekas ir meitenes kautrīgas, lēnas. No mūžīgām ilgām pabālas tās kļūst Un asaras viņām nekad nenožūst. Bet vasara paiet, pēc dienas zūd diena. Un prinča kā neredz, tā neredz neviena. No mūžīgām ilgām pabālas tās kļūst Un asaras viņām nekad nenožūst. Tās pakrēšļa puķes zem krūmāju ēnas Man liekas ir meitenes kautrīgas, lēnas. No mūžīgām ilgām pabālas tās kļūst Un asaras viņām nekad nenožūst. No mūžīgām ilgām pabālas tās kļūst Un asaras viņām nekad nenožūst. Tās pakrēšļa puķes. Tās pakrēšļa puķes. Tās pakrēš... pakrēšļa puķes Tās pakrēšļa puķes. Tās puķes.