Manas Mīļākās Puķes

No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls, tik cēls Kad viņas pie lūpām tu liec Kā apburts tad piepeši tiec Tev prieklaimē dvēseli skauj Un brīnišķā pasaulē rauj No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Vai sparatīsi tu mūs Pār sirdi kā burvība gulst nost Ilgas, kas sirdī mums snauž Un sapnis, lieks dvēseli lauž Lauž dvēseli, lauž Tās apburtas princeses šķiet Tām sirds lapās asinis rit No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls Tās apburtas princeses šķiet Lapās tām asins rit No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls