Kad pazūd laiks, sejas mainās
Mēs joprojām nevaram piecelties kājās
Un pilsētā ienāk vilki
Kamēr guļam gultā pliki
Divas ielas mums
Brīvības un mazā
Katrs dzīvojam pilsētā savā
Ir divas ielas mums
Brīvības un mazā
Bet mēs sēžam katrs savā
Jau divus gadus Tu te neesi
Tu man patīc, vai tomēr besī?
Un Tavi mati manos palagos
Neļauj aizmirst Tevi vakaros
Divas ielas mums
Brīvības un mazā
Katrs dzīvojam pilsētā savā
Ir divas ielas mums
Brīvības un mazā
Bet mēs sēžam katrs savā
