制作
出演艺人
Kristaps Vītols Vītoliņš
吉他
Tabita Balode
伴唱
Martiņš Ozoliņš Ozols
鼓
作曲和作词
Kristaps Vītols Vītoliņš
词曲作者
Valters Grīnfogels
词曲作者
Tabita Balode
词曲作者
Martiņš Ozoliņš Ozols
词曲作者
制作和工程
Martiņš Ozoliņš Ozols
工程师
歌词
Man nekad nav paticis no kāda atvadīties,
Jo tas vienmēr atver vietu
Klusumam, kur apmaldīties
Trubā 2 stundas skatos noietos soļus
Dzīvi notriecis it kā būtu opcija nolietot otru
Tik daudz ko sasniedzis,
Bet prātu nekad nepamet doma,
Vai daru visu, kas manos spēkos,
Lai sagrābtu zemeslodi
Kalna virsotne vairs vispār
Nešķiet nesasniedzama,
Bet tāpat šķiet, ka smailes augša,
Nez kāpēc ir liegta man
Krūtīs dur jau kādu laiku
Es to ignorēju
Pārdodu sev laminātu
Pretī redzot linoleju
Viņa redz man cauri
Pēc tam saka: "Es taču zinu tevi"
Es noraujos no sarunas ar klasisko: "Man viss ok"
Un aiz sevis aizveru durvis,
Noslīdot uz zemes otrpus
Elpa skrien no manis,
Tas jau gandrīz ierasts notikums
Šķiet ir laiks, pagriežos
Ar ķermeni uz loga pusi
Un gaidu, kad kā dziesmas beigas
Izdzisīs mans rokas pulss
Es vēl esmu šeit
Acis sāp un galva reibst
Izeju no istabas ar vēlmi neko nepateikt
Es nezinu, vai trippoju
Vai uzspīdēja veiksme
Atkal aiziešanai biju gatavs es par ātru
Ne tā reize
Man jāsaņemas dzīvot
Pirms vēl nav par vēlu,
Jo man brīžiem šķiet,
Ka mamma dabūs apglabāt dēlu
Un ja tā būs, tad es miršu,
Darot visu, ko jūtu,
Lai nāves priekšā beigtu iespēju
Jau kārtējo lūgt
Vai šādi tiešām beigsies viss?
Sirds vēl smilkst ka tam par ātru
Sniegpulkstenes tikšķ
Kaut spētu mirgot visumā
Tam tikai vajadzīgs ir mirklis
Tev to apsteigt nesanāks
Ķer it visu, kas tev dārgs,
Bet tāpat tas tevi neglābs,
Jo šādi tiešām beigsies viss
Stunda sit, es esmu klāt
Tas, kas manī dzirkst
Arī svils uz mana sārta,
Kas mums palicis nav ilgs
Apsedzies ar manu ādu
Šodien gribās man it visu,
Izņemot tev teikt: "Atā"
Un ja tiešām laiks ir atvadīties
Soli, ka tu dodoties uz priekšu
Ik pa laikam atskatīsies
Kaut uz stundu, kaut uz minūti
No atbildībām atprasīsies,
Lai uz brīdi klusībā aizmirstu visu,
Ko prasa rītdiena
Soli, ka tu turpināsi, ko tu sāki
Ne it visu, tikai to,
No kā tev krūtis sitās ātri
Neapstājies, ja tu krīti
Notīries un gatavojies
Krist vēl simtiem reižu
Rētas runās tavā vietā atskatoties
Soli neaizmirst visus, kas tevi neappisa
Tu celies un tu mirsti pār viņiem
To var pat neapspriest
Puse, kas tev pretī stiepj roku
Piespēlē teātrim
Tu celies viņiem pāri uz augšu
Pat tad, kad lejā gribi
Nebaidies no tā, ka reizēm arī sāp
Tikai neizmanto to par
Iemeslu vēl darīt pāri
Seko sirdij, bet pie nezināmā
Vienmēr lieto prātu
Gribu dot tev dārgakmeņus
Tajos ietērpt savus vārdus
Un pateikt tev, ka
Tik neizsakāmi lepojos
Tu dodies tālāk pat, kad
Uz sejas tek takas asarotas
Reiz dzīve būs tikai dziesmas
Dejas un mazliet aperols
Es gribu, lai to jūti
Ik reizi, kad tu šo atskaņo
Tas, ko redzi spogulī
Ne vienmēr atbilst tam,
Ja bail no neizbēgamā,
To vari sacīt man
Mīli katru elpas vilcienu
Tik ilgi, cik tie doti
Dzīvo, lai kad jāaiziet
Tu sevī justos gana
Vai šādi tiešām beigsies viss?
Sirds vēl smilkst, ka tam par ātru
Sniegpulkstenes tikšķ
Kaut spētu mirgot visumā
Tam tikai vajadzīgs ir mirklis
Tev to apsteigt nesanāks
Ķer it visu, kas tev dārgs,
Bet tāpat tas tevi neglābs,
Jo šādi tiešām beigsies viss
Stunda sit, es esmu klāt
Tas, kas manī dzirkst
Arī svils uz mana sārta,
Kas mums palicis nav ilgs
Apsedzies ar manu ādu
Šodien gribās man it visu,
Izņemot tev teikt: "Atā"
Written by: Kristaps Vītols Vītoliņš, Martiņš Ozoliņš Ozols, Tabita Balode, Valters Grīnfogels
