Dzīve Kā Košums

Dzīve kā košums

Divdesmit septiņas ziemas un nieki

Tauriņa prieki

Aplidot, nezinot

Dienas kā sākums

Divdesmit četras stundas no vietas

Es pārskaitu lietas

Bet tevis tur nav, acis sāpīgi grauž

Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies

Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries

Pārsteigums, izmisums

Abiem mums noziegums

Par vēlu meklēt debesis peklē

Tu esi no alvas

Kā finiša balva otrajā klasē

Distanču trasē

Tāds kā balts sasniegums

Ir jau par vēlu

Meklēt ko cēlu, es uzlieku rokas

Uz baltajām krūtīm

Un iekūstu ādā, lai sajuktu prātā

Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies

Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries

Pārsteigums, izmisums

Abiem mums noziegums

Par vēlu meklēt debesis peklē

Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies

Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries

Pārsteigums, izmisums

Abiem mums noziegums

Par vēlu meklēt debesis peklē

Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies

Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries

Pārsteigums, izmisums

Abiem mums noziegums

Par vēlu meklēt debesis peklē

Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies

Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries

Pārsteigums, izmisums

Abiem mums noziegums

Par vēlu meklēt debesis peklē