Prāta Rēbuss

Vairs, vairs, vairs, kad Tu negribi vairs negribi vairs, Negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs, Nevari vairs Kad Tu negribi vairs negribi vairs, negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Es spolēju kādreiz uz vietas, bez ambīcijām Dzīve bij' kā stienis, bez svariem, ko es cilāju Nolaist līdz kaklam, tāpat kā uzgrūst atkal Ja nesit ārā sviedrus, paliek borings, var atcelt Tāpēc gribās sevi bakstīt, grūstīt, izaicināt Reti kurām lietām svarīgs ira dizains, Pirmkārt izbaudīt, izgaršot, sasniegt, pirms kājas atstiept Iegūt atbildes pirms vēl jautājums sāk rasties Ambīcijas sarūk redzot 15 gadīgu skuķi Uzmālētu uz 25, un tu uzraujies kā muļķis Ar baltiem bēgoniem pie tualetēm tie rindā stāv Tev rītā eksāmens, bet tu spēlējies ar nāvi Ambīcijas sarūk izbraucot uz mūsu ielām Bedrainie ceļi, itkā kuri dzenušies pēc liekām Te visam izskaidrojums savs, mistika uuuu Ka izskaidrojuma nav Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij' Pirms 600 milijoni dienvidtilta vantīs bira Bet tāpat pāri lūkam braucot dauzās Viadukts kā ārzemes, bet iebraucam mēs auzās Aaa, galvu saķēruši mēs, zviedri izpērk mūsu mežus, a mēs pērkam viņu drēbes Te vienam nokrīt parūka, un kuģis pārtapa par laiviņu Manas ambīcijas saruka, kad mēs ievēlējām Kaimiņu. Piedz. Vairs, vairs, vairs, kad Tu negribi vairs negribi vairs, Negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs, Nevari vairs Kad Tu negribi vairs negribi vairs, negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Manas ambīcijas sarūk Dzirdot mazu bērnu kliedzam Daudz naudas, daudz naudas. Tiešām? Vai es esmu atpalicis Vai mēs esam briesmās Es viņa gados spēru dārzeņus blakus miestā Prīmā, baidies, gatavojies nomest svaru Te kā suņus kūda, mēdiji biedē mūs ar karu Tai pat liekā paši barojas no krievu siles Darbam, bīsties no balti zila sarkana Ambīcijas sarūk redzot sadevušos krāniņos Pa brīvibas ielu soļo, valdiņš samīlējies mārtiņos Vai varavīksnīte mūs vieno Visiem pāri liecās Kam mums bēdas? Kam mums visa liekā? Aaa, Mūsu pīļu dīķī, katrs otrais tēlo zvaigzni Šovs bez apstājas, dzeltanie tik pelna maizi Kamēr īstās zvaigznes ceļ laukā gremī un oskarus Mūsu superstāri piekrīt izģērbties pa sotaku Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij' Pirms es pamaniju dejojam pie kantrī stila Kovboj cepures, savu tautu baltijas jūras krastā Liekot soli pie solīša līdz viekta jūdze sestā Piedz. Vairs, vairs, vairs, kad Tu negribi vairs negribi vairs, Negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs, Nevari vairs Kad Tu negribi vairs negribi vairs, negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs