Korķīši

Mēs bijām cieši kā Lego vīri Ko sastiķēja tēvs ar superlīmi Mēs skrējām pret sauli ar ceļiem pa priekšu Man likās, es tevi nekad nenoskriešu Tos korķīšus, ko kopā krājām Noslēpumus, ko neatklājām Vai pateiks kāds, starp kurām mājām Mēs tos noglabājām Man elpa aizrautos Ja vēlreiz mēs tur atgrieztos Man elpa aizrautos Ja vēlreiz mēs tur atgrieztos Ceļmallapas, tās slēpa brūces Tās vienmēr rodas, kad par daudz ir drosmes Visaugstākie torņi, visgarākās takas Mums bija par seklu visdziļākās akas Tos korķīšus, ko kopā krājām Noslēpumus, ko neatklājām Vai pateiks kāds, starp kurām mājām Mēs tos noglabājām Man elpa aizrautos Ja vēlreiz mēs tur atgrieztos Man elpa aizrautos Ja vēlreiz mēs tur atgrieztos Man elpa aizrautos Ja vēlreiz mēs tur atgrieztos Man elpa aizrautos Ja vēlreiz mēs tur atgrieztos