Mājās

Viss skaistākās no visām dziesmām ir tās ko mātes bērniem dzied. Tās silda mazās dvēselītes Kad tās pa tāliem ceļiem iet. Un atved mājās, noklīdušos, Kur tumšās logu rūtis siltu gaismu dedz. Un pamodina aizmigušos, Un siltu segu gurdām kājām sedz. Viss mīļākā no visām zemēm, Ir zeme tā ko ilgo sirds. Tā rāda ceļu naktīs melnās Un ka katra rīta zvaigzne mirdz. Un kad ir skumji, nomierina Kā tikai tēvu zeme nomierināt var. Un kad ir karsti atsvaidzina Kad basas kājas ezermalas malu skar. Viss stiprākie no visiem vējiem Pat vēl pēc vētras nenorimst Tie liesmo vējlukturu sirdīs. Dievs atved mājās noklīduš Un tumšās logu rūtis siltu gaismu dedz. Dievs pamodini aizmigušos Un siltu segu gurdām kājām sedz. Dievs atved mājās noklīduš Un tumšās logu rūtis Siltu gaismu dedz. Dievs pamodini aizmigušos Un siltu vilnas segu gurdām Kājām sedz.