Tiekas Divatā

Pa jaokam gadās tā Kad ņēmu tavu roku un to liku savējā No jauna divatā Var kalnu gāzt Un rāpties kokā, visaugstākajā Pa jokam, gadās tā Kad tiekas divi tie, kas visu klusi sarunā No jauna, divatā Var soli kopā spert dienā visskaistākajā Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Kādā pasakā notika reiz tā Ābols nokrīt liels- Pirkstu galu tuvumā Nezin to neviens Kāpēc notiek tā Viens un viens ir trīs Rodas litas notekā Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas (Es to visu laiku zināj, zināju) (Es to visu laiku zināj, zināj, zināju) (Es to visu laiku zināj, zināju) Es tevi vēlreiz atradīšu ūu ūu Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas Man domas zogas ārā no mājas (Domas zogaz ārā) (Domaz zogas ārā)