Nogruvums

Te mīla ir un te tās nav.

Un virsotnē es esmu jau.

Un, lūk, mans atspulgs kalna galotnē!

Bet tad nogruvums... un viss.

Ak, debesspogulīt, kas tas ir?

Vai bērns dvēselē mani dzird?

Vai tikšu pāri jūrai, viļņu galotnēm,

Savas dzīves gadalaikiem?

Savas dzīves gadalaikiem...

Man bijis bail no pārmaiņām,

Jo mans mūris uzsliets apkārt tev.

Bet bruņas uzaug

Un bērni pieaug.

Arī es reiz pieaugšu.

Man bijis bail no pārmaiņām -

Jo mans mūris uzsliets apkārt tev.

Bet bruņas uzaug

Un bērni pieaug.

Arī es reiz pieaugšu.

Jā, es reiz pieaugšu.

Te mīla ir un te tās nav.

Un virsotnē tu esi jau.

Un, lūk, mans atspulgs kalna galotnē!

Bet tad nogruvums... un viss.

Un, lūk, mans atspulgs kalna galotnē...

Bet būs nogruvums... un viss

Nogruvums. Un viss.