Paradīze

Gribu, lai pazūd sāpes kā

Ledus, kas slīka glāzē,

Un aizmirst visas bailes starp

Nepateiktām frāzēm.

Vējā palaist tavu smaržu,

Vairāk nesajust to apkārt,

Miglā, kura mūs skauj un žņaudz

Tavus pieskārienus atstāt.

Bet tā tas nenotiek nekad,

Uzreiz viss nemēdz pazust

Un stundām ilgi krātais prieks

Guļ uz plaukta putekļos.

Paradīze kā es pēc tevis ilgojos,

Pa-paradīze, kuru neatradīs vairs neviens.

Paradīze kā es pēc tevis ilgojos,

Pa-paradīze, kuru neatradīs vairs neviens.

Abi mēs esam pelēki,

Mūsu paletē nav vairs stāstu,

Tomēr tik daudz burvības

Ar manu mīlestības māsu drāmu.

Košā bilžu grāmata

Vienā mirklī zaudēja krāsu,

Liesma, kas dega starp mums ir prom,

Tagad pelnos viena stāvu.

Bet tā tas nenotiek nekad

Uzreiz viss nemēdz pazust

Un stundām ilgi krātais prieks

Guļ uz plaukta putekļos.

Paradīze kā es pēc tevis ilgojos,

Pa-paradīze, kuru neatradīs vairs neviens.

Paradīze kā es pēc tevis ilgojos,

Pa-paradīze, kuru neatradīs vairs neviens.