Dziesma Sniegbaltītei

Vējš stieplēs dzied Vējš klusi dzied pie sevis Jau oktobrim uz pleciem lapas krīt Šķiet, naktīs pīlādži redz sapnī tevi Aiz viršu kalniem nākam, Sniegbaltīt Tavs gaišais tuvums jūtams jau šiem kokiem Bet, kādēļ man, ja es tavs dubultnieks? Ak, Sniegbaltīt, nāc pretī laika lokiem Tev, atnākošai, jānes pirmais sniegs Ak, Sniegbaltīt, nāc pretī laika lokiem Tev, atnākošai, jānes pirmais sniegs Pār visiem brīnumiem tas visu pirmais Un ne jau dubļi var man ticēt liegt Pār gadu simteņiem tās pārslas virmo Un pīlādžrūgtumam to neaizliegt Kaut arī tagad saknēs rūgtums krājas Viss ziedu baltums saglabāts tev tiks Reiz nāksi tu no tālām pasakmājām Un manī balta pirmreizība snigs Reiz nāksi tu no tālām pasakmājām Un manī balta pirmreizība snigs