Laime Šī

Ak, laime, laimi nenoskriet, Bet tai pa pēdām brist, lai dzied, lai dzied. Tie visi mirstīgie un svētie, Kas spēj zaudējumu ciest un ciest. Es esmu laimes bērns mazliet, Jo tai pa pēdām protu iet un iet. Lai mēles trin par to, Kas sava ceļa gājējs, lai tie dzied un dzied. Es tikai sareibu no laimes šīs, Es dziedu savu dziesmu, skat, kā sirmo laika vīrs Visu mūžu dauzoties, Skat, kā ziema riet, tā riet Man vairāk kā nevienam gribas Iespītēt un smiet, un smiet Es stāvu klusu tā kā klints Un manī dziesma, kas vēl dzims, vēl dzims. Kaut zemāka par zāli Mana dvēsele tā nenorims, norims. Klusi nolaidos un mazliet sareibu no laimes šīs, Es dziedu savu dziesmu, skat, kā sirmo laika vīrs Es tikai sareibu no laimes šīs Es dziedu savu dziesmu, skat, kā sirmo laika vīrs. Visu mūžu dauzoties, Skat, kā ziema riet, tā riet Man vairāk kā nevienam gribas Iespītēt un smiet, un smiet La, la, la-la laime šī La, la, la-la laime šī La, la, la-la laime šī La, la, la-la laime šī La, la, la-la laime šī La, la, la-la laime šī La, la, la-la laime šī La, la, la-la laime šī Es tikai sareibu no laimes šīs Es dziedu savu dziesmu, skat, kā sirmo laika vīrs. Visu mūžu dauzoties, Skat, kā ziema riet, tā riet Man vairāk kā nevienam gribas Iespītēt un smiet, un smiet Visu mūžu dauzoties, Skat, kā ziema riet, tā riet Man vairāk kā nevienam gribas Iespītēt un smiet, un smiet