Es gribu

Es zināju pirms viss vēl sākās, Nav par tevi kaprīzākas Spilvens spiež un sega par šauru, Sapnis nekāds un miegs par cauru Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu Pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu Es gribu raudāt Es gribu raudāt Mans porcelāna enģelīti Cik harmoniski mūsu rīti Bet tumšās, drūmās rudens naktīs Būs melliem velliem pilni kakti Un tad lai dzeltenā prese pieķer mani aiz varena, garena limuzīna rūtīm Blakus garkājainai būtnei ar uzpumpētām krūtīm Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu Es gribu smaidīt Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt Es varu gaidīt Kādu, kas nāks mani savaldīt Es sen vairs neeju uz dejām Es baudu rodu vecā dzejā Tur mani mani draugi un ceļa stabi, Vēl liepas satumst un ir labi Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu Pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu Es gribu smaidīt Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt Es varu gaidīt Kādu, kas nāks mani savaldīt Vairs mūsu līgumi nav spēkā Cik viegli tomēr krist ir lētā grēkā Liktenis uz vienas, uz kreisās kājas lēkā Es gribu smaidīt Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt Es varu gaidīt Kādu, kas nāks mani savaldīt Es gribu raudāt Es gribu raudāt