Durvis nav ciet

Kur Dieva gani brauc džipos

Un avis no lapiņām dzied,

Es arī uz gaismu sitos,

Līdz sapratu durvis nav ciet!

Es izgāju plašā jūrā,

Ko citi par dīķi sauc.

Un cerība pūta man burās,

Lai atrastu vairāk par daudz.

Smiltis, asaras, dubļi un pelni,

Tukšu valodu nospiestais gars,

Te mēs bijām mazi un melni,

Te mēs esam tādi, kas var!

Kad vadoņi šāva no krasta

Ar skaudības lielgabaliem,

Es mācījos labāk saprast,

Kā dzīvot bez kompromisiem.

Es paliku, stāvot kājās,

Kad tiesneši sāka ļimt.

Un vienmēr atgriezos mājās

Pie tevis - no jauna dzimt.

Smiltis, asaras, dubļi un pelni,

Tukšu valodu nospiestais gars,

Te mēs bijām mazi un melni,

Te mēs esam tādi, kas var!