Atļauties

Nekad nebūs tā kā teikšu es Bet tam nav nozīmes Un es jūtu tavi vārdi lūzt Kādai būt, kad tie zūd? Vai nav jau par daudz? Ik reiz kad neatbrauc Un tad ir miers, jā, un tad ir miers Kādēļ tas jāizjauc? Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Nodomā mans signāls atslēdzies Kur tu atrodies? Man ar tukšiem vārdiem nepietiek Vari projām iet Man jau ir par daudz Ik reiz kad neatbrauc Un tad ir miers, jā, un tad ir miers Kādēļ tas jāizjauc? Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Ierastajās vietās Vai mums jāatgriežās Vieniem jāieskrienās Vai tev tā liekas? Ierastajās vietās Vai mums jāatgriežās Vieniem jāieskrienās Vai tev tā liekas? Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Tā tik tu vari atļauties (Tā tik tu vari, tā tik tu vari) Atļauties Ik reiz kad neatbrauc Un tad ir miers, jā, un man ir miers