Sūdi, vairāk nenāciet

lai nu stāj dzīves baudas, ir brīdis asarām,

ko mūsu sūrā kausā liet

dziesmu šo visu mūžu mēs sirdī nēsājam

o, sūdi, vairāk nenāciet

mūsu dziesma ir nopūta smaga

sūdi, lūdzu, vairāk nenāciet

cik jau gadus jūs ciešam, bet nu ir durvis ciet

o, sūdi, vairāk nenāciet

kad pēc laimīgas līksmības lūgtin lūdzas prāts,

skat, jau logā ēna sauli liedz

klusās balsīs tur nelaimes vēstneši šņāc,

bet, sūdi, vairāk nenāciet

veries, sieviete bāla, kā nodzinis to darbs,

un jau tuvu ir viņas mūža riets

reiz tik daiļajā balsī skan tikai rūgtums skarbs

o, sūdi, vairāk nenāciet

dzirdi čukstus, kas vijas virs viļņu mugurām,

dzirdi vaidus, ko krastā vēji triec,

dzirdi vaimanu balsis pie kapa raudājam

o, sūdi, vairāk nenāciet