Kas Deg Manā Bākā (feat. Ozols)

Vai tu zini Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā Kas deg manā bākā, kas deg... Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā Kas deg manā bākā, kas deg... Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā Kas deg manā bākā, kas deg... Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā Kas deg manā bākā, kas deg... Un tu zini, ko man vajag?! Pedālis grīdā, kamēr tu pimpo savu raidu... Strādāju, lai būtu ceļā visu savu laiku [Ceļā visu savu...] un tad tikai braukt taisni... Tā, ko ēdu, priekš tevis te čista nav vairs! Es braucu ar muti, man ir visas caurlaides! Es tikšu, kur vajag, man vajag tikai daudz laika. Un tu... ...Zini, ko man gribās? Redzi mani, lupījot ar binokli uz mirāžu Balstu to, kas man ir, uz manis izdomāta pīlāra Tas neesot reāli... Bet kā gan viņi to var zināt? Es atradu sevi nokāpjot līdz apakšai pa spirāli!... Mana Rīga skan kā Detroita Egles pie mājām stiepjas debesīs tā kā sekvojas Un katrs kilometrs — tas ir vēl viens dzīves čekpoints Jā, tā laikam izskatās mans medicīnas kurss... Es kopju tās brūces, kuras nemitīgi sūrst Tāpēc skats uz atpakaļu man ir relatīvi tumšs Un besī tā smaka, kad vējš no zemapziņas pūš Es tam visam ļauju svilt! Tas ir nevajadzīgs sūds! Tāpēc ripojam uz priekšu, motors nemainīgi rūc! Vienmēr bāka ir pilna, gatavs par beduīnu kļūt Tikai neprasi, kāpēc es ceļā nerunīgs būšu... Un neprasi, kas... Ei... ei, ei, jā... Manā bākā nedeg uguns, bet gan gaisma Viss izskatās kā darbs, bet tomēr pamatā ir kaisle Tas iesākās kā farss, bet tagad nogalina bailes Kaut viss ir bezcerīgs, kā Jaunā gadā lietās laimes Bet tomēr es esmu šeit un tuvāk beigām eju Vienā rokā lāpa, otrā ir karte uz Kolizeju Nejūtīgas acis seko man caur mirušu aleju Kur atstāju visu, kas neļauj lietas līdz galam paveikt! Un atkal dedzinu nost visus vecos tiltus Deg manā bākā viss, no kā reiz akli apžilbu Deg manā bākā viss, ar ko reiz sevi uzpirku Deg manā bākā visa patiesība, viss viltus! Tā mēs klaiņojam bez sapņiem šeit un bez mērķa Un katrs kaut nedaudz tomēr mēs esam dzīves estēti Katram savā burkā savi ambīciju vekseļi Ko tā vien gribas iemainīt pret savu darītnespēju! Bet tad tu apzinies — ir sala, nav tiltu! Ir tava ilūzija, ko ik diena izsvilpj Ir tavi pieņēmumi, kas īstenībai neatbilst Spēle sāk rādīt zobus un tavs zobrats nodilst! Tu domā — velns ir melns? Nē, viņš ir baltais Tam pieder spēle, un tu esi tikai vēl viens jauniesauktais Piesprādzējies, šis karuselis met nāves cilpas Šodien pagātnes atziņas ir tikai melnbaltas bildes, kas Kas deg... Deg manā bākā Deg manā bākā...