Puseite

Vysys durs aizcārt prīkšā Salīk septeņus atslāgus Klauveju klusi Voi, Dīvs, te vysi izmyruši? Cīma kukuļs man leidza – Nikas daudz Sakalts rudzu maizis kanceits Nasmuodejit, jemit Laužšu, dūšu pusi kanceiša sova Kas ar syltom rūkom vuoļuots Soltā iudinī miercāts Korstā ceplī īškā likts Ar nazi dalāts divuos vīnaiduos daļuos Iedit soldonu muti Voi nūglobojit styurī Ja reiz nuoks cylvāks kaids Kuram nūderēs tys vairuok Līcit zemē, audzejit – Dolit sāklys lobim cylvākim Naz voi cylvākim tik lelys mutis Ka tī apēss – beidzamuos pusis Sasatiksim pavysam dreiž Sasatiksim pavysam dreiž Zemē, kur vīnmār ir labi Zemē, kur vīnmār ir labi Divys puseitis – taida muna pasaule Vīna sova, ūtra – kaidam aizlīnāta! Vīnmār ļaužu puorprosta Nu cytim glupai izsmīta Kaidam klusi žāluota Svešim skali izklīgta Bet taida tikai muna – puseite nu sevis Skrīnu, klīdzu, saucu, meklēju Kur tagad esi tu Vēļ tikkū beji te Bet nu jau tuoli prūjom Nikuo dariet Lobī ceļavuordi paliks munā kabatā deļ tevis Paliks maizis kanceits tovs Poruodā tev byušu Vīnolga – varbyut pasaulē cytā Bet tevi pazeišu es vīnmāt Atsaceriešu, ka reiz Tu man paruodeji pasauli cytu Sasatiksim pavysam dreiž Sasatiksim pavysam dreiž Zemē, kur vīnmār ir labi Zemē, kur vīnmār ir labi Sasatiksim pavysam dreiž Sasatiksim pavysam dreiž Zemē, kur vīnmār ir labi Zemē, kur vīnmār ir labi