Lakstīgala

Kur Gauja apmet loku un lokās līkumos

Tur pašā upes krastā es sēžu vakaros

Un noraugos pa straumei, kas ātri projām skrien

Un vienkārši tāpatās sirds mana dzied arvien

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Ik vakaru, kad saulīte riet

Ik vakaru, kad saulīte riet

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Es dzirdu putnu balsis, tā sēžot upmalā

Un dungojot par dzīvi pati savā nodabā

Un ko man vairāk vajag, vien upi kura plūst

Un sirdi pilnu laimes, kas nekad neizžūst

Un atkal klāt ir vakars un viss ir savādāk

Jo blakus man ir tava sirds, kas arī dziedāt māk

Ko vēl es varu gribēt? Ko vairāk vēlēties

Ak, Likteni, mans labais, Tev gribu pateikties