Bizes

No savām bizēm tiltu es pinu

Tu pāri tiltam nāc un saules apspīdēts smaidi

Tev pāri pārliecos es zāles paklājā mīkstā

Pa upi balti gulbji peld mums garām kā kupenas slīdot

Nāc manī ielīgo, ļauj vējam norimt un celties

Maigai vēsmai apskaut mūs un stiebriem notrīsēt dejā

Viļņu vāliem pāri slīd, visapkārt skan gaisma kā zvani

Manī veras debesjums un aizsauc apvāršņiem pāri

Saulei norietot un acis aizverot klausos

Kā karsta elpa plūst kārtu kārtām pār mani

Tavas rokas saņemot, meža ieloks nāk tuvāk

Koku galotnes uguņo un lēni satumst līdz rītam