Desmit pāri kedu (feat. Māra Holšteina - Upmane)

Ir zila nakts un vēji dzirkstis nes, Pie ugunskura it neviens vēl nedus. Es atceros kā satikāmies mēs, Kaut kur pie letes pērkot jaunas kedas. Es atceros kā satikāmies mēs, Gar Karēlijas upēm Tevi vedu. Ir tūkstoš pirmā melni zilā nakts, Un kopā notriekts desmit pāru kedu. Un varbūt tāpēc vienmēr ir tāds prieks, Un dzīvē vienmēr visur labi vedas, Ka mums nekad nav bijis rublis lieks, Cik bij to visu notērējām kedās. Es atceros kā satikāmies mēs, Gar Karēlijas upēm Tevi vedu. Ir tūkstoš pirmā melni zilā nakts, Un kopā notriekts desmit pāru kedu. Mums ir viens priekšlikums tāds mazs un kluss. Lai jaunību nekad mēs neapbedām, Tad vajag visiem atņemt apavus Un savākt tos, un pārtaisīt par kedām. Es atceros kā satikāmies mēs, Gar Karēlijas upēm Tevi vedu. Ir tūkstoš pirmā melni zilā nakts, Un kopā notriekts desmit pāru kedu. Es atceros kā satikāmies mēs, Gar Karēlijas upēm Tevi vedu. Ir tūkstoš pirmā melni zilā nakts, Un kopā notriekts desmit pāru kedu. Ai, mīļie kedaiņi kad vakars tumst, Ir tūkstoš pirmā zilā nakts pār mums. Ai, mīļie kedaiņi kad vakars tumst, Ir tūkstoš pirmā zilā nakts pār mums. Ai, mīļie kedaiņi kad vakars tumst, Ir tūkstoš pirmā zilā nakts pār mums. Ai, mīļie kedaiņi kad vakars tumst, Ir tūkstoš pirmā zilā nakts pār mums.