Brīži

Ir brīži, kad apstāties gribas man Un izslēgt it visu, kas apkārt man skan Kāds nezināms spēks mani zemē gāž- Es jūtu, ka krītu un kļūstu vājš Es klusītēm zemei pieglaužos Tās priekos un sāpēs es ieklausos Es dzirdu kā sirds lēnām pukstēt tai beidz Un jūtu kā dzīve prom pamazām steidz. Mani izlaidiet Acis atsieniet Ar to, ka es esmu man vien nepietiek Durvis atveriet ceļā nestāviet Līdz ar vējiem kopā mani palaidiet! Dažreiz es nezinu kādēļ tā Ka ir kāds, kurš smejas, Bet kādam tas sāp Es brīnos par visu šai pasaulē, Bet atbildes nav ja tās nemeklē. Mani izlaidiet Acis atsieniet Ar to, ka es esmu man vien nepietiek Durvis atveriet ceļā nestāviet Līdz ar vējiem kopā mani palaidiet!