Es Gaidu Ziemu

Man ir mana tēva rokraksts

Man ir manas mātes smaids

Dziļā vakarā skan baltas irbes balss

Pļava noziedēs, bet manī paliek deviņvīru spēks

Vakars ietīts sūnu zaļā palagā

Sētā mazi soļi ienāk un kādas mātes šūpulī

Tā kā vēstules vējš lapas izmētā

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu

Maizes riecienu uz galda svētu lieku

Ar pelniem iezīmē tēvs krustu baznīcā, kur Dievu lūdz

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu

Es gaidu ziemu

Es gaidu ziemu

Man ir debesis, ko lāpīt

No jumtu dzegām, palodzēm

Pirkstu galos slēpjas kurzemnieka spīts

Un katrā elpā, katrā lietā es par tevi atceros

Dzērves kliedz un zilā tālē pazudīs

Un lai ar viegliem soļiem ienāk

Brīnumi, kam noticēt

Mūs ar smalkiem diegiem visus sasaistīs

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu

Maizes riecienu uz galda svētu lieku

Ar pelniem iezīmē tēvs krustu baznīcā, kur Dievu lūdz

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu

Es gaidu ziemu

Ļoti ātri paliek auksti

Rudenī, kad saule krīt pavisam savādāk

Vakaros, kad tevis nav klāt

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu

Maizes riecienu uz galda svētu lieku

Ar pelniem iezīmē tēvs krustu baznīcā, kur Dievu lūdz

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu

Es gaidu ziemu