album cover
Stalts
album cover
Stalts was released on March 29, 2024 by Klīnikas Ieraksti as a part of the album En Prise
March 29, 2024
LabelKlīnikas Ieraksti
BPM60
Melodicness
Acousticness
Valence
Danceability
Energy

Music Video

Music Video

Lyrics

Eh, eh, eh, eh, yuh, aij
Skaties šurp, redzi mani staltu, kad uz platformas
Stāvu, nometies uz visām četrām tā kā stafords
Viņas balss saites tā kā stīgas, zinu akordus (es zinu akordus)
Vienā neiet SIM, man divas trubas, nekāds trapfons
Rokas tīras, tikai daru sevi, viņas pogas plīst
Godam dzīvs, piere glabā divus litrus, logi svīst
Man pretī koris, līdzi man ir (pow) divas rotas vīri
Da lai zobi krīt, elpas trūkst, acīs soma spīd
Maksāju cenu par to, ko es gribu visvairāk - tie stimuli dārgi
Izskatām plānus pie apaļa galda sveču gaismā tā kā ilumināti
Kolēģi lēš, ka spļauju tik slimi, no klīnikas nāku, man imunitāte
Tu man iebilsti, un tad tava dāma noskatās uz tevi kā minoritāti
Viņa sauc savu vārdu, laikam nepazīst bosu
Tin ap savu pirkstu blondi pelēcīgas lokas
Prasa, ko es daru
Pat ja ļoti labi zin', ka es integrēju spēlē pāris nerakstītas kvotas
Par šedervu pataisu desmit cigarešu pakas
Ja tu prasi, vai man mēdz būt kreatīvs bloks
Tie E-rank MC-ji relatīvi OK
Bet tie gaida, kad es pametīšu nemanīti topus
Kalna galā nav nе vainas, man ir debesīs spots
Skumju dara ambīcijas, terapija, tosts
Pēc uzvaras smird, man ir dеpozīta maiss
Dienām neostīju gaisu, man bija redakcijas bokss
Un es izcīnu to, kam es gatavoju sevi
Nosvinēju to un tad es attapos uz zemes
Jauna diena, un es esmu viņas palagos, kad debess ir melna un pat ja tas nebija pamatoti, derēs, ei
Skaties šurp, redzi mani staltu, kad uz platformas stāvu
Nometies uz visām četrām tā kā stafords
Viņas balss saites tā kā stīgas, zinu akordus
Vienā neiet SIM, man divas trubas, nekāds trapfons
Rokas tīras, tikai daru sevi, viņas pogas plīst
Godam dzīvs, piere glabā divus litrus, logi svīst
Man pretī koris, līdzi man ir (pow) divas rotas vīri
Da lai zobi krīt, elpas trūkst, acīs soma spīd
Labāk nerunā ar mums
Manā balsenē ir regulāra tumsa
Tā ir melu pilna deputātu runas
Tur ir negulētas stundas
Man liekas tā ir galamērķa vergs
Bet tā tikai sekulāri kunkst
Labāk nerunā ar mums
Man ir pazuduša melomāna purns
Kam nav gribas lūkot sekundārus kungus
Tāpēc nerunā un punkts
Mēs nerunājam regulētas runas
Un mēs nepasteidzam melodrāmas stundas
Rādi ceļu, rādi pusi
Es nezinu par sevi kādu plusu
Bet es ierodos tik elitāri, kuce
Labi ekipētu duci
Nepis prātu, vēro celibātu (kuš)
Paturi alu un redzi, kā es kļūstu par Dievu
Nav it nekā, ko es gūstu no miera
Domā uz bīta es plūstu ar prieku?
Es pūstu, kad triepju savu otu pāri bungām
Kad tas žūst - ir viegli
Kad ir gatavs, tad tu kūsti un spiedz
Tad, kad tu plūc manus ziedus
Huh
Bet tas sūds manas nedēļas zog
Smadzeņu šūnas ir četrās sienās
Kas man ejot pēc saules, jo dzeltē kā zobi
Saderinājos ar spēli, bet liekas, ka pats velns man par vedēju top
Vēroju atspulgu trofeju skapī
Ar grimasi tādu kā redzējis spoku
Ja tas, no kā baidies, ir tas, kam tev jābūt
Tu zini, ka vairs no tā nebēgsi prom
Pirkstus nejutīsi, bet meklēsi otu
Vai sapni tu metīsi zemē un nost vilksi savus laurus
Pēc kuriem tu stiepies no sākta gala
Vai tu nespēsi nolikt savu mieru otrā plānā?
Da ne sūda, tu zvērēsi dot savu pēdējo lodi
Uz to, kas tev dara kaunu
Kas tev zog tavu varas tauri
Kas tev balansē svaru kausus
Kas tev piedāvā dzeramnaudu
Kas vēl nesaprot to, ka tevi zemeslodei ir dāvājis Kungs
Un, kamēr tev maņas klausa
Viņa griba vēsta, ka, ja reiz esi strādājis stundas
Tad paņem visu, kas tev pienākas
Tālāk domā, kad no acīm tev karājas tumsa kā ūdens lāse
Neņem galvā purnus, kas tev stūrēt māca
Katram savas kurpes, tavas pulēs kāds
Un tos tuvu turi, tie tev būvēs kāpnes (tie tev būvēs kāpnes)
Es aizveru plakstus pār acīm
Un ir tik absolūti skaisti
Bet mana tastatūra baidās
Viss, kas man nepieder, ir manas labsajūtas traips, uh (traips, uh, traips, uh)
Yeah
Ai, ah, ah
Kad uz, kad uz paltformas, uh
Pow, pow, pow, pow
Ah, ah
Ah, ah, ah
Pow, pow, pow, pow
Ah, ah, ah
Ah, pow, pow
Yeah
Ah
Yeah (yeah, yeah)
Written by: Bruno Jānis Skrastiņš
instagramSharePathic_arrow_out􀆄 copy􀐅􀋲

Loading...