Piena Ceļš

Gulbīti, gulbīti kustini kājiņas, aizved mani uz laimīgo zemi

Uz to zemi, kur debesis staigā un aukstums un ziema ir baigā

Gulbīti, gulbīti kustini kājiņas, aizved mani uz laimīgo zemi

Uz to zemi, kur latvieši dzīvo, Sarkanbaltsarkanais mastā plīvo

Virs galvas mūžīgs piena ceļš,

Un mūžīgs ceļš zem kājām,

Tas ved uz zemi laimīgo,

Un izrādās uz mājām.

Gulbīti, gulbīti kustini kājiņas, aizved mani uz laimīgo zemi

Uz to zemi, kur vienradži rodas un puiši uz ledus nepadodas

Gulbīti, gulbīti kustini kājiņas, aizved mani uz laimīgo zemi

Uz to zemi, kur Sprīdītis dzimis un Rīga nav gatava lai kā tu to gribi

Kur zaļa zāle,tumša nakts,

Kur migla rokām maigām,

Kur laimes bērnus meklējot,

Ik dienas laime staigā.

Mēs esam stipri, mēs esam raženi, mēs esam skaisti, mēs zinām, ko mēs gribam