Baiba

Es pamostos viens, bet tomēr kā trūkst Es neatceros vairs nekā, man atmiņa lūzt Bez tādām garām naktīm par visu jel mani pārņem bailes Bet plūstošā sirds pēc Tevis vēl sauc Un jautājums: "Kas noticis?", man galvu tik jauc Tad ieraugu uz spoguļa ir vārds ar lūpu krāsu BAIBA Es atcerējos meiteni, ko maigi glāstīju Pa Tavu slaido augumu es naktī klejoju Tavā austiņā es čukstēju, ka Tevi gribu ļoti, Baiba! Kāpēc aizgāji Tu rītā lietainā? Es nesaprotu, kāpēc vienmēr atkal notiek tā Neatstāji Tu par sevi it nekā, tik savu vārdu BAIBA Es zinu Tu teiksi, man nav it nekā Tu domā tā ir taisnība, bet tomēr tā nav Tu jūti esmu zvejnieks, man jūrmalā ir liela motorlaiva Es pārdošu to un dāvāšu Tev To visu, ko Tu vēlējusies atdošu Tev Bet varbūt laivu nepārdošu, uzrakstīšu lieliem burtiem BAIBA! Es atcerējos meiteni, ko maigi glāstīju Pa Tavu slaido augumu es naktī klejoju Tavā austiņā es čukstēju, ka Tevi gribu ļoti, Baiba! Kāpēc aizgāji Tu rītā lietainā? Es nesaprotu, kāpēc vienmēr atkal notiek tā Neatstāji Tu par sevi it nekā, tik savu vārdu BAIBA Es atcerējos meiteni, ko maigi glāstīju Pa Tavu slaido augumu es naktī klejoju Tavā austiņā es čukstēju, ka Tevi gribu ļoti, Baiba! Kāpēc aizgāji Tu rītā lietainā? Es nesaprotu, kāpēc vienmēr atkal notiek tā Neatstāji Tu par sevi it nekā, tik savu vārdu BAIBA