Tu esi vienīgais iemesls, kāpēc es elpoju

Vienīgais iemesls, kāpēc man būt

Vienīgais iemesls, man vairāk nevajag –

Tu esi viss, ko es varētu lūgt

Ceļā pie sevis

Es atradu mūs, jo es atradu Tevi

Laime –

Aisbergs bez smailes

Man vajag dzirdēt, kā smaidi

Man vajag redzēt un just

Es esmu sistēma mirēja palātā –

Tu esi pulss

Mūs noklausās dzirdīgas ausis

Man ir aizdomas, ka tas ir uz ilgu

Mūsu priekšā – pasaules aukstums

Mūsos ir siltums

...

"Klau, man ir baigā ideja. Es gribu uzrakstīt albumu

Nē, nu paklausies, es gribu uzrakstīt albumu

Konceptuālu albumu, kas būtu veidots kā stāstījums

Vienas diennakts stāstījums, kurā būtu aprakstīts mans ceļš pie sevis paša

Vai cilvēka ceļš pie sevis paša

Sākot ar to, ka tu atrodies neziņā, tumsā

Tu dodies no šīs tumsas laukā

Un tu dodies, tu daudz ko atceries

Tu pārdomā. Tu nepārtraukti uzdod sev jautājumus

Tu centies saprast, kas tu esi šajā pasaulē, kas ir pasaule tevī

Tu centies tikt galā ar saviem ienaidniekiem, tu centies saprast, kas ir tavi draugi

Tu centies pamosties pats. Tu centies palīdzēt cilvēkiem

Un tu dodies pretī tam siltumam, vienas diennakts garumā

Gan kā fizisks ceļojums, gan kā ceļojums sevī, gan kā ceļojums laikā, tavās atmiņās

Tavos prāta un apziņas stāvokļos, starp dažādiem simboliem

Tu dodies tur un tu mirsti. Vai arī paliec dzīvs

Saproti?"