Ziemas Skats

Šai ziemai ir savādāks skats

Jau pusnakts, bet viņš vēl nav pats

Un aizmirstas gleznā, tā maigi apskauj, pārņem to

Un aizplūst starp ainavām, ķiršu dārzus meklējot

Šai ziemā, šķiet, iespējams viss

Par mūžu top tajā ik mirklis

Var aiziet un atplaukt, un ziedi salā nenosals

Bet var palikt un saknes dzīt, jo visām ziemām reiz pienāk gals

Tai ziemai tik savāds bij' skats

Kaut reti, bet tomēr jau pats!