Puika

Skatījās puika jūrā buras gāja Un gribējās drīz jau pamest mājas Bet sacīja tētis: - gan citu reiz Viss dzīvē, ir pirmoreiz Allaž, kad vecais jūrā gāja Viņš stāvēja krastā, ar roku māja Sudraba zivs un sapņi par tālēm Viss dzīvē, ir pirmoreiz Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur mājas ir Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur labi ir Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns Kad paaugās puika, pats jūrā gāja Redzēja zemes skaistas, tālas Kādā ostā meiteni mīlēja viņš Viss dzīvē, ir pirmoreiz Ir prieki, ir asaras, sāls uz lūpām Ir dzīve kā jūra, kas tek caur krūtīm Bet viņš gāja un gāja, viļņi kurp steidz Viss dzīvē, ir pirmoreiz Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur mājas ir Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur labi ir Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns Ir dienas, ir naktis, ir veiksme Tev pūrā Ir dzīve kā jūra, gan labā, gan sūrā Kāds atnāk, kāds paliek, kāds projām steidz Viss dzīvē, ir pirmoreiz Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur mājas ir Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur, kur labi ir Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns