Parak Daudz

Tikai tad, kad būs apstājies Tava ceļa greizais rats Varēsi tā kā spogulī sevī ieskatīties pats Un tu redzēsi, kā sitas sirds Un Tu dzirdēsi, ka elpas sauc Un Tu beidzot sapratīsi tas ir daudz Tikai tad, kad būs aizgājis tava prieka pilnais rīts Varēsim atkal piecelties un viens otram doties līdz Pāri bezcerīgām iedomām, pāri jutām nepiedzīvotām Tālu, tālu prom no tā, ko cerējām Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt Pār pāri visam, tagad vientulības lāsts nāk tevi dzīt Pār pāri visam, dziļā tumsa jau krīt Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz Vairs tādu vardu nav, ar kuriem tu man piepildīt Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt