Kad mēness jūrā krīt

Trīsreiz spers zibens šonakt Pārbīsies, noslēpsies rīts Prom arvien tālāk un tālāk Tavu mulsumu vējš aiznesīs Iztrenkās miegainās ēnas Zvaigznes kamolā savērs un drīz Tavu kautrību, lēnību manu Kvēlā neprātā pārvērtīs! Un kad jautāsi: "Kur ir tie vārdi Tā mīkla, ko solījies teikt?" Vējš aiznesīs debesīm pāri Manu skumjo un mokošo: "Hei!" Vai Tu zini mana mīļā Kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā Man par Tevi jādomā!" Trīsreiz spers zibens šonakt Pārbīsies, noslēpsies rīts Prom arvien tālāk un tālāk Tavu mulsumu vējš aiznesīs Vai Tu zini mana mīļā Kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā Man par Tevi jādomā! Vai Tu zini mana mīļā Kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā Man par Tevi jādomā! Vai Tu zini mana mīļā Kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā Man par Tevi jādomā! Vai Tu zini mana mīļā Kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā Man par Tevi jādomā! Vai Tu zini mana mīļā Kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā Man par Tevi jādomā! Vai Tu zini mana mīļā Kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā Man par Tevi jādomā!