Es zinu, visi mani nievā

Es zinu, visi mani nievā,

Es zinu, visi mani nīst.

Lai mani nīst, lai mani nievā

Vienalga man, vienalga man!

Pār kapiem laižas melnas vārnas

Un žēli ķērc: Nav vērts, nav vērts!

Es atspiežos uz kapa malas

Un saucu līdz: Nav vērts, nav vērts!

Kā vēja dzīti mākonīši,

Tā manas domas tālu klīst,

Pēc kaut kā cēla, nezināma

Sirds ilgojas, sirds ilgojas.

Lai novīst visas manas rozes,

Lai izgaist visas cerības,

Es varu raudāt, varu atkal smieties,

Vienalga man, vienalga man...