Paisums

Paisums

Jā, viss lūza kā vadzis, jo viss bija pilns kā mērs

Un sēras - tās plūda pār malām un ūdeņi cēlās Baltajā Nīlā...

Un dies ar visu, ko līdzi vairs nevaru paņemt

Dvēsele kliedza un mēģina saņemt mani rokās

Pat paisums bēga...

Tieši tik par daudz, bija par daudz

Tik ir pilns mans kauss

Tieši tik par daudz, bija par daudz

Tik ir pilns mans kauss

Kas grūž mani zemē, mani rūda un velk mani zemē

Tieši tik par daudz, bija par daudz...

Kam nesāp, tas neraudz un rokas tas asarās mazgā svešās kā ūdenī rāmā

Tērpiet viskailāko drānās dārgākajās

Pēdējie graudi lai nokrīt, lai pagātne smiltīs klausās, kad pulkstenis sitīs

Skaties, kā pasaule pazūd Nīlas ūdeņos...

Tieši tik par daudz, bija par daudz

Tik ir pilns mans kauss

Tieši tik par daudz, bija par daudz

Tik ir pilns mans kauss

Kas grūž mani zemē, mani rūda un velk mani zemē,

Tieši tik par daudz, bija par daudz...

Neviens no mums nav vainīgs, ka smags ir lietus grauds

Pat viena lāse jūrai var būt par daudz

Būs par daudz!