Krasti

Krasti

Manas rētas ir dzīvas un īstas kā krasti, kas stāv manā acu priekšā

Zini, debesīs man nav vietas

Man vairs tur nav nekā...

Manas rētas ir dzīvas un īstas kā krasti, kas brūk manā acu priekšā

Zini, debesīs man nav vietas

Man vairs tur nav nekā...

Nu ko, pļavas zied dzeltenās

Jūdz suņus savās kamanās

Zobu pret zobu trin putekļos

Savilktas dūres, savelc tās

Salā, badā brienot, jūra līdz ceļiem - smel kabatās

Ceļa vārdi dvēselei, kas klīst tumšās alejās

Par ko lai tagad dzied, kad patiesība izdziedāta

Es gribu cerību no jauna skaut kā draugu vecu

Un žēlsirdība tā kā māte sēž pie galda klātā

Savās sāpēs vēl zeme smilkst, šī izbradātā

Skaties, skaties

Krasti jau brūk, tie brūk, zeme zin un tā visu jūt, tevi jūt!

Skaties krasti jau brūk, tie brūk, zeme zin un tā visu jūt, tevi jūt!