Svētdien panācu es ceļā
Meiteni ar kallu ziediem.
Acis zilas, zilas, zilas,
Kas tu esi, Margarita?
Takas malā zāle glāsta
Slaidas, brūnas, basas kājas.
Un kā pirmā mīlestība
Matu pīne guļ uz krūtīm.
Piedz.
Kas tavs Fausts būs, Margarita?
Solveiga, Pērs Gints ir melis.
Apauj kājas, aizvedīšu,
Kur, vienalga, kur tu gribi.
Šodien ciematā ir svētki,
Cilvēku un ziedu jūra.
Iepin savā matu pīnē
Savus sapņus, Margarita.
Kur es braucu, vēl joprojām
Dzirdu tavu mazo paldies.
Kāpēc man bij jāved citam
Meitene ar kallu ziediem?
