Putekļi (feat. Eliots & DJ Krii)

Eliots "Centieties uztvert... E" L, I "O" T "U!" Jā Es kaut ko meklēju todien, bija rudens pirmais putenis Pastaigas mērķis bija mūžam sirmais utenis Kur Kuzņecova krūzītes grēdā kraujas rūpīgi Kamēr Rīgas otrā malā nojauc Kuzņecovu rūpnīcu Uz krāmiem lēnām krita lielas, slinkas sniega pārslas Katra lete pastāstīs tev simts un vienu stāstu "Singer" šujmašīnas galds un ērenpreisu sēdekļi VEFa pastiprinātāji un lēti geišu vēdekļi Te padomjlaiku slidas lepni šūpojas uz nagliņas Tās tirgotājam iemainīja kāds žūpotājs par aliņu No tukšās pažobeles viņš tās izracis pēdējās Kurš atcerās vairs to ka viņš bij izlases spēlētājs Tātad ejam tālāk; kas tas par krāmu? To kā nevaidzīgu te atstiepa pagājšvakar dāma No žurnāla vāka, lūpām saldākām par aspartāmu Tā ir tā džentlmeņa sirds, kas tic vēl pasakām "Pievērsiet uzmanību vārdiem" Aha, aha, jā "Klausieties, klausieties, klausieties, klausieties Klausoties... A" N, S, I, S, jā. Manā zāļu skapītī laiks, un ir Laiks, kad to patīrīt vajag. Alus un asaru Pudeles, kuras es te tīrot kustinu, tukšas šķind, un Plates tagad turu istabā, jo esmu drusku slims Durvis čīkst. Tā ir laba zīme Zāles nepalīdz, kad ceļu no putekļiem savu paradīzi Bet rokot nezini, ko tu tur pamanīsi Nopūšot putekļus no tās grāmatas vāka, kas ir tava dzīve Varbūt tās svars ir tikai putekļu svars? Un paliek piere tā kā gludeklis karsta, vaļā visi logi Pagātnes balsis kliedz tad skaļāk nekā pistoles, kad Vējš aiznes to visu prom, paliek plikas rokas! Varbūt tas viss ir tikai slikts joks, ka viss, ko Karinām mēs kaut kur augstu, sāk ar laiku krist nost Un tad, nopūšot putekļus, paceļ kāds cits to Un atkal sākas viens un tas pats, jā, es pis to Manā zāļu skapītī laiks, skaists Laiks, spožas naktī ir zvaigznes. Alus un asaru Pudeles atkal blakus ir pilnas, nakts ir silta Laiks beigt, jā, es rakstu par ilgu "Yeah, Yeah. Mhm! Nāc šurp!" Hip-hop!