Sirdsapziņa

Tās tavas aklās bailes, kas tevī kurli kliedz

Tās tavas tumšās domas aizmigt tev liedz

Tās tavas ugunsliesmas, kas tevī dzeļ un kvēl

Nav sāpes tās, bet pieraduma spēks

Kad apkārt visi ļauni, bet tu tik viens tāds labs

Ik katra viedoklis ir sāpīgs un skarbs

Kad visi kritizē, bet saprot pārāk maz

Tu laimi pazaudē, ja dārgs nav nekas

Es tevī noraugos, kā cīnies pats ar sevi izkļūt brīvībā,

Bet sniedz man roku, jo es esmu tava sirdsapziņa vienīgā

Tās tavas viedās acis, kur baļķis izaudzēts

Un tavos vārdos šaubu iedīglis sēts

Tā tava izvēle it visam noticēt

Un maldu pilis sevi nozaudēt

Es tevī noraugos, kā cīnies pats ar sevi izkļūt brīvībā,

Bet sniedz man roku, jo es esmu tava sirdsapziņa vienīgā