Suņi rēja

Ne pašas Dacītes Tā labā rotiņa Es pate redzeju No ciema nesa Pagula, pagula Gar sētmalāmi Lai suņi nerēja Lai ļaudis neredz Es šķitu Andrīti Muižnieka dēliņu Bet viņš vecāi Čigāna dēlsi Mežā krustīts Uz apses celma Septiņas čigānes Kūmāsi stāvēj Domājām, gādājām Kur Antriņu redzējām Rīgā, Rīgā Uz tirgus plača Uz tirgus plača Čigānu vidū Bučoja čigānu Par lakatiņu Visi ciema suņi rēja, suņi rēja Kad es jūdzu kumeliņu, kumeliņu Sēd' iekšāi, līgaviņa, līgaviņa Lai rej suņi, nebaidiesi, nebaidies! Ēd, ēd, Anita Neplāti muti Ieskrēja žagata Apgrieza riņķi Pavasari izveda Deviņus bērnus: Trīs mellus, trīs baltus Trīs koši raibus Ir es tādu Ilmāru uzmūretu No mālu piciņas saviļinātu Izdurtu actiņas ar īleniņu Ieliktu krupīti par dvēseliti Visi ciema suņi rēja, suņi rēja Kad es jūdzu kumeliņu, kumeliņu Sēd' iekšāi, līgaviņa, līgaviņa Lai rej suņi, nebaidiesi, nebaidies! Visi ciema suņi rēja, suņi rēja Kad es jūdzu kumeliņu, kumeliņu Sēd' iekšāi, līgaviņa, līgaviņa Lai rej suņi, nebaidiesi, nebaidies!